2 Izmaiņas vadīšanas eksāmena norisē
Gribētos atskatīties vēsturē un pasapņot par tiem laikiem, kad braukšanas eksāmenu varēja kārtot ar to pašu automobili, ar kuru nākamais autovadītājs mācījās, un arī komandas, deva braukšanas instruktors, bet eksāmena pieņēmējs atradās aizmugurējā sēdeklī, un vērtēja braukšanas gaitu. Ja instruktors nebija apmierināts ar eksāmena vērtējumu, bija iespēja padiskutēt ar eksāmena pieņēmēju, vai kursants bija pieļāvis kļūdu, vai nebija. Eksāmena laikā nedrīkstēja būt nekādu repliku par kursanta braukšanas stilu, kā tas nereti notiek tagad. Instruktors to vienkārši nepieļautu. Bija jau arī savi negatīvie momentiņi, piemēram – Padomju laikos bija atļauts dot komandas, kuras kursants nedrīkstēja pildīt.
Tad kādam ienāca prātā doma, ka eksāmenā vajadzētu ieviest braukšanu figūru laukumā. Nav jau slikti, tikai viena lieta ir iebraukt starp mietiņiem un pavisam kas cits, kad jāatrod vietiņa, un jāiebrauc starp mašīnām stāvlaukumā. Pēc tam CSDD iegādājās savas automašīnas un turpmāk eksāmenu vairs nedrīkstēja kārtot ar to auto, ar kādu kursants bija mācījies, un arī instruktors vairs nevarēja atrasties mašīnā. Ja agrāk bija izstrādāti eksāmena maršruti un eksāmens pārsvarā noritēja tikai Pārdaugavā, pienāca laiks, kad šos eksāmena maršrutus atcēla, un turpmāk eksāmena pieņēmēji varēja vest kursantu brīvi kur grib. Gala rezultātā, tagad katru dienu eksāmena mašīnas varam vērot, gan centrā pie Zinātņu akadēmijas, gan Maskavas ielas rajonā, gan Vecrīgā, gan pie Operas- vai tomēr nav pārāk daudz prasīts no jaunā autovadītāja? Tad atmainīja eksāmena vērtēšanu pēc punktu sistēmas , un tagad topošo autovadītāju prasmes tiek vērtētas pēc būtības, un rīcības konkrētajā situācijā. Īpašu atšķirību starp šīm vērtēšanas sistēmām es gan nesaskatu. Vēlāk radās doma, ka eksāmena laikā figūras topošajam autovadītājam jāizbrauc vienam, bez eksāmena pieņēmēja klātbūtnes. Pēc tam, kad pāris CSDD automašīnas figūru laukumā avarēja, no šīs idejas atteicās.
Ar 2011. gadu eksāmenu kārtot var arī ar automobiļiem, kuri aprīkoti ar automātisko pārnesumu kārbu. Doma ļoti laba, jo ir vadītāji, kuri brauc tikai ar šī tipa mašīnām. Vienīgais ir jāatceras, ka transportlīdzekļus ar manuālo pārnesumu kārbu, ar šādu vadītāja apliecību vadīt nedrīkstēs.
Par pēdējām izmaiņām vadīšanas eksāmenā, ar kurām jau nākas saskarties jaunajiem autovadītājiem, gan neko labu pateikt nevaru. Viena no tām ir, ka kursantam kādā no eksāmena posmiem, pašam ir jāizplāno un jāatrod ceļš, no punkta A, uz punktu B. Kā gan cilvēks, kurš absolūti neorientējas svešā pilsētā, var atrast ceļu, ja nedrīkst izmantot ne karti, ne navigāciju. Bez komentāriem…
Otrs jauninājums ir šokējis daudzus braukšanas instruktorus , jo no kursantiem tiek prasīts tāds braukšanas stils, kāds daudziem vadītājiem izstrādājas tikai ar gadiem. Ja agrāk stingri skatījāmies uz to lai jaunais autobraucējs turētos maksimāli labajā brauktuves joslā, tad tagad tiek prasīts absolūti cits auto vadīšanas veids- jācenšas braukt tā, lai netraucētu nevienam vadītājam iekļauties satiksmē. Tātad, ja pamanām ieskrējiena joslu pa kuru brauc transportlīdzeklis, mums nekavējoties ir jāpārkārtojas blakus joslā, lai netraucētu šim autovadītājam iekļauties satiksmē. Tas attiecas arī uz rotācijas apļiem, kur jācenšas braukt pa vidējo, vai kreiso malējo joslu. Rodas jautājums- vai tiešām atkal nav pārāk daudz prasīts no jaunā autovadītāja? Mūku salas aplī, kur katru dienu notiek pāris auto sadursmes, mēs liekam kursantam veikt divus bīstamus manevrus- pārkārtoties pa kreisi, iebraucot aplī, un atgriezties labajā malējā joslā, lai izbrauktu no tā.
Iedomāsimies uz brīdi sevi šī kursanta vietā. Ne jau katram izdodas tikt galā ar to nenormālo stresu un uztraukumu, kas mūs pārņem pirms braukšanas eksāmena. Dažam vis eksāmens noris kā miglā, un pēc tam viņš pat nevar atcerēties, vai ir bijis Pārdaugavā, vai centra pusē. Cits, no bailēm, nevar atlaist sajūgu, jo mašīna taču sāks braukt… Kādam, figūru laukumā, aizmirstas pilnīgi vis, ko instruktors ir mācījis un jaunais autobraucējs izkrīt figūrā, kuru līdz šim ir braucis bez nekādām problēmām. Ir bijuši gadījumi, ka eksāmena laikā, jaunajam autovadītājam aiz uztraukuma paliek slikti un eksāmens ir jāpārtrauc. Eksāmena pieņēmēji, kuri labi izprot psiholoģiju, mēģina šo eksāmena stresu mazināt, mierīgi runājot, vai stāstot kaut ko, bet ne visiem tas palīdz. Un tagad pamēģiniet, šādos stresa apstākļos, normāli iebraukt aplī, tad pārkārtoties vidējā joslā, un pēc tam, kad inspektors būs devis komandu- atkal atgriezties malējā joslā, lai izbrauktu no apļa. Diezgan nereāli…
Es pilnīgi piekrītu, ka ir jāpārkārtojas lai ļautu satiksmē iekļauties arī citiem vadītājiem, bet, ja šādi bīstami manevri dažbrīd sagādā problēmas pat vadītājiem ar stāžu, vai tiešām tas nav pārāk daudz prasīts no galīgi zaļa kursantiņa, kuram vēl nav tik daudz iemaņu, kā pieredzējušam auto vadītājam?
