Auto vadīšanas ABC iesācējam

Šis raksts tapa, lai palīdzētu jaunajiem autovadītājiem spert pirmos soļus auto vadīšanā.

Iekāpjot automobilī, pats pirmais ir jānoregulē vadītāja sēdeklis vajadzīgajā pozīcijā, lai pēc tam būtu braukt gan ērti, gan arī droši. Lai saprastu, kā pareizi to izdarīt, ar kreiso kāju jānospiež līdz galam sajūga pedālis (sajūgs – tas ir kreisais malējais pedālis). Nospiežot šo pedāli, kājai ir jāpaliek nedaudz saliektai. Ja tā nav – vadītāja sēdekli var pievilkt tuvāk stūres ratam, vai arī atbīdīt atpakaļ. VW GOLF 7 (turpmāk tiks runāts tikai par šo auto modeli) to var izdarīt ar kloķīti, kurš atrodas zem vadītāja sēdvietas priekšējā labajā stūrī.  Ar kreiso roku turoties pie stūres rata, ar labo roku sameklējam šo kloķīti un pavelkam to uz augšu. Sēdekļa bloķēšanas mehānisms tiek atbrīvots un tagad  varam sēdekli pieregulēt savām vēlmēm. Kad tas ir izdarīts, jāpieregulē vadītāja krēsla atzveltne. Atbalstam muguru pret krēsla atzveltni un izstiepjam labo roku pāri stūres ratam. Plaukstas locītavai jābūt vienā līmenī ar stūres ratu. Ja tā nav – kreisajā pusē uz vadītāja sēdekļa atzveltnes sāna ir ritentiņš, kuru griežot var pieregulēt atzveltni pareizajā leņķī. Kad arī tas ir izdarīts – jāpieregulē sēdekļa atzveltnes pagalvis. Atspiežam pakausi pret pagalvi. Ja pakausis atduras tieši pagalvī – viss ir kārtībā. Ja atduras pret sprandu, pagalvi jāpieregulē augstāk. Lai to izdarītu, vienkārši ar roku pavelkam pagalvīti vairāk ārā no atzveltnes.

Ceļu satiksmes negadījuma brīdī, ir ļoti svarīgi, lai vadītāja vieta būtu noregulēta pareizi. Ja vadot automašīnu, vadītāja rokas, turot stūri, ir taisnas nevis saliektas, vai arī kājas, nospiežot pedāļus līdz galam, paliek taisnas, kā arī, ja atzveltnes pagalvītis neatduras pakausī, bet ir augstāk, vai zemāk, pastāv liela varbūtība, ka negadījuma brīdī autovadītājs var gūt smagas traumas.

Kad vadītāja vieta ir pieregulēta, piesprādzējamies ar drošības jostu un pārbaudām, vai josta pēc piesprādzēšanās nav sagriezusies.

Ir pienācis laiks iedarbināt automašīnu. Lai to izdarītu, aizdedzes atslēgas ligzdā, kura atrodas labajā pusē uz stūres rata, ievietojam atslēgu. Ar kreiso kāju līdz galam nospiežam sajūga pedāli un pagriežam aizdedzes atslēgu pulksteņrādītāja virzienā līdz atdurei. Kad motors sāk darboties, atslēgu atlaižam. Ir automašīnas kurām iedarbināšanas laikā sajūgs nav jāspiež. Automobiļus VW GOLF 7 un AUDI A3, ar kuriem tagad tiek kārtots b – kategorijas vadīšanas eksāmens, bez sajūga nospiešanas iedarbināt nevar.

Gadījumā, ja aizdedzes atslēgu nevar pagriezt, ir nostrādājis stūres rata bloķēšanas mehānisms. Lai to atslēgtu, ir jāveic sekojošas darbības.  Ar labo roku mēģinām pagriezt aizdedzes atslēgu, vienlaicīgi ar kreiso roku mēģinot pagriezt stūres ratu uz vienu vai otru pusi. Stūres blokators atslēgsies un a/m varēs piedarbināt.

Kad auto ir iedarbināts, jānoregulē ārējie un salona atpakaļ skata spoguļi. Jāatceras, ka spoguļus varēs noregulēt tikai tad, ja auto ir iedarbināts. Autovadītāja pusē uz durvīm atrodas atpakaļ skata spoguļu regulēšanas slēdzis, kuru var pagriezt četros dažādos režīmos – “L”,  “R”, “0” un “spoguļu apsilde”. Regulēšana vienmēr jāsāk ar kreiso atpakaļ skata spoguli, jo to regulējot, automātiski tiek noregulēts arī labās puses atpakaļ skata spogulis. Pagriežam regulēšanas slēdzi pret atzīmi “L” un noregulējam kreiso spoguli tā, lai būtu pavisam nedaudz redzams mūsu automobiļa sāns, bet horizontam , no vadītāja skatu punkta, jābūt spogulī nedaudz virs vidus. Lai spoguli varētu regulēt, regulēšanas pogu varam kustināt uz augšu, uz leju, pa labi, vai pa kreisi. Kad kreisās puses spogulis ir noregulēts, paskatāmies labās puses atpakaļ skata spogulī. Ja ir jāpieregulē arī šis spogulis, tad regulēšanas pogu pagriežam pret atzīmi “R” un pieregulējam spoguli pēc tāda paša principa kā regulējām kreisās puses spoguli.

Kad sānu spoguļi ir noregulēti, nepieciešams noregulēt salona atpakaļ skata spoguli. Spoguli pieregulējam ar roku tā, lai viņā maksimāli būtu redzams aizmugurējais auto logs. Sānu atpakaļ skata spoguļos jāskatās pirms katra manevra pa kreisi, vai pa labi, kuru gribam veikt. Ja gribam braukt krustojumā pa kreisi, vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā, pirms manevra veikšanas obligāti paskatāmies kreisajā sānu spogulī, vai ar savu manevru neradīsim problēmas citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Ja gribam veikt manevru pa labi – paskatāmies labajā atpakaļ skata spogulī. Salona spogulī skatāmies pirms krustojumiem, gājēju pārejām kā arī braucot pa ceļu, lai kontrolētu situāciju uz ceļa aizmugurē. Braucot atpakaļgaitā varām skatīties pār plecu atpakaļ, vai arī skatoties atpakaļ skata spoguļos.

Beidzot pienācis laiks iepazīties ar automobiļa vadības ierīcēm un vadības paneli.  Ja auto ir aprīkots ar manuālo ātrumkārbu, automašīnai būs trīs vadības pedāļi, no kuriem kreisais malējais ir sajūga pedālis, vidējais ir bremžu pedālis, bet labais malējais ir akseleratora pedālis, vai, kā tautā mēdz teikt – “gāzes” pedālis. Sajūga pedāli spiež tikai ar kreiso kāju. Labā kāja strādā ar akseleratora, vai bremzes pedāli. Ar sajūga pedāli atvieno auto motoru no ritošās daļas. Bremzes pedālis tiek izmantots lai samazinātu auto ātrumu, vai  arī lai apstātos. Ar akseleratora pedāli tiek palielināti motora apgriezieni.

Starp vadītāja un blakussēdētāja sēdekļiem atrodas ātrumu pārslēgšanas svira (ātrum kloķis). Uz šī kloķa shematiski ir parādīta pārnesumu pārslēgšanas secība. Šī shēma ir jāiemācās no galvas. Parasti automobiļiem ar manuālo pārnesumkārbu ir pieci, vai seši ātrumi un atpakaļgaita. Pārnesumus, uzsākot braukt, slēdz sākot ar pirmo un pēc tam tiek slēgti visi pārnesumi pēc kārtas, augošā secībā. Katram pārnesumam atbilst savs braukšanas ātrums. Pirmais pārnesums domāts lai uzsāktu braukšanu. Ar to mēs braucam, kamēr tiek sasniegti 15-20 km/h un tad slēdzam otro pārnesumu. Ar otro braucam līdz 35-40 km/h un tad ir jāslēdz trešais pārnesums. Savukārt ar trešo braucam, līdz tiek sasniegti 50-55 km/h un slēdzam ceturto pārnesumu. Piekto pārnesumu slēdzam tikai tad, kad ir sasniegti 70-75 km/h. Ja auto ir aprīkots ar sešu pakāpju ātrumkārbu, sesto pārnesumu slēdzam pie 90 km/h. Ja automobilim ir ļoti jaudīgs dzinējs, vai tieši otrādi – dzinējs ar mazu jaudu, pārnesumi iespējams būs jāpārslēdz pie citiem braukšanas ātrumiem. Ja nezinām, pie kāda ātruma jāslēdz nākamais pārnesums, varam orientēties pēc tahometra rādījumiem.  Tahometrs a/m VW GOLF 7 atrodas vadības paneļa kreisajā pusē. Tahometrs rāda motora apgriezienus. Kad tahometra skala sasniedz ciparu “2” vienmēr jāpārslēdz nākamais pārnesums (“2” – nozīmē, ka motora apgriezieni ir sasnieguši 2000 apgriezienus minūtē). Jāatceras, ka ilgstoša braukšana ar pārāk augstiem , vai zemiem motora apgriezieniem, palielina degvielas patēriņu un var novest pie motora remonta.

Lai ieslēgtu atpakaļgaitu,  ar plaukstu jānospiež ātrum kloķis taisni uz leju, un turot to nospiestu jāpavirza līdz galam uz savu pusi un pēc tam uz augšu. Atpakaļgaitas ieslēgšana katram auto modelim var atšķirties.

Līdzās ātrum kloķim atrodas elektroniskās stāvbremzes ieslēgšanas slēdzis. Lai stāvbremzi ieslēgtu, šo slēdzi jāpaceļ uz augšu. Kontrolpanelī iedegsies sarkana lampiņa, kura brīdina, ka stāvbremze ir ieslēgta. Uzsākot braukšanu stāvbremze pati atslēdzas automātiski. Līdzās stāvbremzes slēdzim atrodas vēl viens slēdzis ar uzrakstu “AUTO HOLD”. Tas ir automātiskās stāvbremzes ieslēgšanas slēdzis. Ja to lieto, tad katru reizi, kad auto apstāsies, automātiski ieslēgsies stāvbremze. Uzsākot braukšanu, tā pati atslēdzas. Ļoti noderīga lieta stāvot sastrēgumos, vai uzsākot braukt augšupceļā.

Kā jau minēju – vadītājam priekšā atrodas kontrolmērinstrumentu panelis, kurā ir izvietoti vairāki mēraparāti. Pa kreisi atrodas tahometrs ar kura darbību jau iepazināmies. Zem tahometra atrodas motora eļļas termometrs. Labajā pusē atrodas spidometrs, kurš rāda ar kādu ātrumu pārvietojas jūsu transportlīdzeklis.  Zem spidometra atrodas mēraparāts, kurš rāda degvielas daudzumu bākā. Ja uzmanīgi apskatam šo mēraparātu, uz tā ir degvielas uzpildos aparāta simbols. Šim simbolam labajā pusē ir bultiņa, kura norāda, ka degvielas tvertne jūsu automobilim atrodas labajā pusē. Citiem automobiļiem bākas tvertne var būt  kreisajā pusē. Šiem auto būs tāds pats simbols ar bultiņu pa kreisi.

Kontrolpaneļa vidū atrodas vēl viens spidometrs, kurš rāda braukšanas ātrumu digitāli. Zem viņa atrodas odometrs, kurš rāda, cik kilometrus jūsu auto ir nobraucis. Jāņem vērā, ka dažādu marku automobiļiem kontroles mēraparātu paneļi būs atšķirīgi. Vienots standarts ir auto paneļa simboliem – lampiņām , kuras iedegās panelī, lai par kaut ko brīdinātu, vai informētu autovadītāju. Oranžas krāsas lampiņas, tikai par kaut ko brīdina vadītāju, atļaujot turpināt kustību. Jebkura sarkana lampiņa, kura iedegās braukšanas laikā, brīdina vadītāju, ka braukšana nekavējoties ir jāpārtrauc .

Stūres ratam kreisajā pusē atrodas virzienrādītāju pārslēgs. Ieslēdzot viņu uz augšu – tiek rādīts labais virzienrādītājs. Nospiežot uz leju – kreisais. Pirms katra manevra, ko veic autovadītājs ar savu auto, ir obligāti jārāda virzienrādītājs. To ieslēdzot mēs informējam citus ceļu satiksmes dalībniekus par saviem nodomiem. Piemēram – ja gribam nogriezties ceļu krustojumā pa labi, virzienrādītāja pārslēgu paceļam uz augšu. Kontrolpanelī sāks mirgot zaļas krāsas bultiņas simbols “pa labi”. Griežot stūres ratu krustojumā pa labi, šī lampiņa turpinās mirgot līdz brīdim, kad mēs, pēc manevra pabeigšanas, sāksim atgriezt stūres ratu izejas pozīcijā. Griežot stūres ratu atpakaļ, virzienrādītājs pats izslēgsies. Daudzas automašīnas ir aprīkotas ar tādu funkciju, ka virzienrādītājs mirgo tikai īsu brīdi un pats izslēdzas. Lai šo opciju izmantotu, virzienrādītāja pārslēgu nevajag ieslēgt līdz galam, bet nepieciešams tikai nedaudz uz tā uzspiest un uzreiz atlaist. Virzienrādītājs nostrādās tikai trīs reizes un pats izslēgsies. Tas ir ļoti ērti, ja jāmaina josla, jāapbrauc šķēršļi, vai jāapdzen citi transportlīdzekļi.

Stūres ratam labajā pusē atrodas logu tīrītāju ieslēgšanas slēdzis. Šim slēdzim ir vairāki darba režīmi. Nospiežot šo kloķīti uz leju – priekšējie logu tīrītāji nostrādā tikai vienu reizi un vairs nestrādā. Ja slēdzi ieslēdzam par vienu stāvokli uz augšu, logu tīrītāji sāk strādāt ar intervāliem. Intervālu biežumu var regulēt ar mazu slēdzīti, kurš ir novietots uz logu tīrītāja ieslēgšanas slēdža. Pārslēdzot slēdzi, par vienu stāvokli augstāk, logu tīrītāji sāk strādāt patstāvīgā režīmā. Ja slēdzi pārslēdzam līdz galam uz augšu, logu tīrītāji sāks strādāt ļoti intensīvi. Ja slēdzi pavelk uz savu pusi un tur, priekšējie  logu tīrītāji sāk strādāt kopā ar logu tīrīšanas šķidrumu. Ja slēdzi pabīdām prom no sevis, sāk strādāt aizmugurējo loga tīrīšanas mehānisms. Ja slēdzi pabīdām uz priekšu un turam , aizmugurējais logs tiek tīrīts kopā ar logu tīrīšanas šķidrumu.

Auto paneļa kreisajā pusē, netālu no vadītāja durvīm, atrodas gaismas ieslēgšanas slēdzis. Arī šim slēdzim ir vairāki režīmi. Ja slēdzis stāv uz “0”, tad gaismas nav ieslēgtas. Ja auto ir aprīkots ar dienas gaitas lukturiem, tie ieslēgsies automātiski, tikko tiks iedarbināts auto, neskatoties ka gaismas slēdzis ir pagriezts uz stāvokli “0”.  Pagriežot gaismas slēdzi par vienu stāvokli pulksteņrādītāja virzienā, tiek ieslēgti gabarītlukturi un numura zīmes apgaismojums. Pagriežot slēdzi līdz galam pa labi, ieslēdzas tuvās gaismas. Ja pie šī slēdža stāvokļa, virzienrādītāja pārslēgu pabīdām prom no sevis – ieslēdzas tālās gaismas. Pavelkot virzienrādītāja pārslēgu atpakaļ uz sevi, tālās gaismas izslēdzās un paliek degam tuvās gaismas. Pavelkot gaismas ieslēgšanas slēdzi par vienu stāvokli uz sevi, tiek ieslēgti priekšējie miglas lukturi, pavelkot uz sevi vēl par vienu stāvokli – aizmugurējie miglas lukturi.

Pirms braukšanas sākšanas iesācējam būtu vēlams nospiest sajūga pedāli un to neatlaižot, vairākas reizes patrenēties slēgt dažādus pārnesumus (sākot ar pirmo – visus pēc kārtas, sekojot shēmai, kas norādīta uz ātrumu pārslēga kloķa). Pārnesumus jācenšas pārslēgt nelietojot spēku, ar atslābinātu roku. Kad tas sāk sanākt, pamēģiniet pārslēgt visus pārnesumus neskatoties uz ātrum kloķi. Ļoti svarīgi iemācīties pārnesumus pārslēgt mierīgi, nesteidzoties, starp pārnesumiem izjūtot neitrālo pozīciju. Ja steigsieties un slēgsiet ātrum kloķi ar saspringtu roku, visdrīzākais, ka netiks ieslēgts pareizais pārnesums. Šī kļūda var izmaksāt ļoti dārgi, jo auto var noslāpt un aizmugurē braucošais, var ieskriet jūsu automobilī.

Kad esam iepazinušies ar automašīnu, pienācis laiks uzsākt braukšanu. Nospiežam sajūga pedāli līdz galam, ieslēdzam ātrum kloķi pirmajā pārnesumā un lēnam sākam laist vaļa sajūga pedāli, vienlaicīgi ar labo kāju nedaudz spiežot gāzes pedāli. Svarīgi – kreisā kāja laiž vaļā sajūgu ,neturot papēdi uz auto grīdas (labajai kājai, kura strādā ar bremzi, vai akseleratora pedāli, papēdis netiek atrauts no grīdas). Brīdī, kad auto sāk kustību, uz pāris sekundēm sajūgu nofiksējam esošajā pozīcijā un tikai pēc tam, mierīgi atlaižam vaļā pilnībā. Akseleratora pedāli nospiežam vairāk, līdz tiek sasniegts braukšanas ātrums 15-20 km/h. Pēc tam atlaižam akseleratora pedāli vaļā, ar kreiso kāju nospiežam sajūgu līdz galam un ar labo kāju viegli nospiežam bremzes pedāli un turam to līdz brīdim, kamēr auto ir apstājies. Nelaižot vaļā sajūga pedāli, pārliekam labo kāju no bremzes uz akseleratora pedāļa un atkal uzsākam braukšanu. Svarīgi ir neatlaist sajūga pedāli ātri, jo tad auto noslāps. Šo procedūru atkārtojam vairākas reizes, kamēr auto uzsākot vairs neraustās un arī bremzēšana sanāk bez rāvieniem.

Kad ar uzsākšanu vairs nav problēmu, pamēģināsim pabraukt arī ar citiem ātrum pārnesumiem. Svarīgi ir atcerēties, ka pirms katra pārnesuma pārslēgšanas, sajūga pedālis ir jānospiež līdz galam. Sajūga pedāli nospiest var ātri, bet katru reizi tas ir jāatlaiž mierīgi, bez steigas.

Tātad – nospiežam sajūga pedāli, ieslēdzam pirmo pārnesumu, un uzsākam braukšanu, kā to jau trenējāmies. Kad braukšanas ātrums ir sasniegts 15-20 km/h, (vai tahometra skala ir sasniegusi norādi “2”) , atlaižam akseleratora pedāli, droši nospiežam sajūga pedāli līdz galam un ar nesaspringtu roku ieslēdzam otro pārnesumu. Sajūgu lēnām sākam laist vaļā, vienlaicīgi ar labo kāju spiežam akseleratora pedāli. Kad sajūgs ir pilnībā atlaists, akseleratora pedāli droši spiežam, kamēr braukšanas ātrums ir 30-40 km/h pēc tam atkal atlaižam akseleratora pedāli  vaļā un droši nospiežam sajūga pedāli. Ieslēdzam trešo pārnesumu un sākam lēnām laist vaļā sajūga pedāli, vienlaicīgi spiežot akseleratora pedāli. Kad sajūga pedālis pilnībā ir atlaists, akseleratora pedāli nospiežam spēcīgāk līdz tiek sasniegts braukšanas ātrums 50-55 km/h. Tad atlaižam akseleratora pedāli, droši nospiežam sajūga pedāli, un ieslēdzam ceturto pārnesumu. Sajūgu mierīgi atlaižam un ar akseleratora pedāli noturam sasniegto braukšanas ātrumu. Jāatceras, ka pēc katra pārnesuma pārslēgšanas, sajūga pedālis ir pilnībā jāatlaiž. Kad sajūga pedāli spiest vairs nevajag, kreiso kāju novietojam pie durvīm uz speciāli tam paredzēta paliktnīša. Jāatceras, ka tieši tai vietā, kur tagad ir novietota kreisā kāja, zem auto atrodas vadītāja puses priekšējais ritenis.

Lai tagad apstādinātu automobilī, pārnesumi vairs nebūs jāslēdz pēc kārtas uz leju. Atliek atlaist gāzes pedāli un viegli, ar labo kāju jāsāk spiest bremzes pedālis. Ar kreiso kāju nospiežam sajūgu līdz galam. Bremžu pedāli turam nospiestu līdz brīdim, kamēr auto ir apstājies. Lai bremzēšana nebūtu ar rāvieniem, pēdējā sekundē, kad auto ir jau gandrīz apstājies, cenšamies  bremžu pedāli atlaist nedaudz vaļīgāk. Kad auto ir apstājies, ieslēdzam ātrum kloķi neitrālā pozīcijā un paceļam stāv bremzes slēdzīti uz augšu. Ja ir ieslēgtas gaismas, logu tīrītāji, vai virzienrādītājs – visu izslēdzam un pēc tam, pagriežam aizdedzes atslēgu pa kreisi līdz atdurei.

Šis bija ieskats pašos auto vadīšanas pamatos. Vēl ļoti daudz būs jāmācās pieredzējuša instruktora, vai cita profesionāļa vadībā. Lai veicas un tiksimies uz ceļa!

Šāds jautājums radīsies nevienam vien autovadītājam brīdī, kad beigsies degviela, būs nosēdies akumulators, vai atgadijies kāds tehnisks defekts. Auto vilkšanā jāievēro vairāki svarīgi soļi. Vilkšanai tiek izmantoti divi sakabes veidi – cietā un lokanā. Visbiežāk tiek izmantota lokanā sakabe. Šajā gadījumā 4-6 metrus gara ar karodziņiem, vai spilgtas krāsas auduma strēmelēm apzīmēta virve. Savukārt velkot ar cieto sakabi, attālums starp transportlīdzekļiem nedrīkst pārsniegt trīs metrus. Velkot braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h. Jāatceras, ka pa ātrgaitas ceļiem transportļīdzekļu vilkšana ir aizliegta. Velkamajai mašīnītei jāieslēdz avārijas gaismas signalizācija. Ja tā nestrādā a/m aizmugurē jāpiestiprina avārijas zīme.

Nedrīkst aizmirst, ka transportlīdzekļus ar automātisko pārnesumu kārbu drīkst vilkt tikai nelielus attālumus, jo var tikt bojāta ātrumkārba. Jā pārnesumu kārbā kaut kāda iemesla dēļ nav eļļa – transportlīdzekli vilkt aizliegts. Gan velkošajā, gan arī velkamajā transportlīdzeklī drīkst atrasties pasažieri.

Nepieredzējušam vadītājam labāk vilkt ar ellastīgo trosi, jo tas ļauj izvairīties no rāvieniem uzsākot braukt un manevru laikā pasargās no uzbraukšanas trosei.

Pirms uzsākt vilkšanu, abiem autobraucējiem būtu rūpīgi jāizplāno maršruts, lai pēc iespējas mazāk būtu asu pagriezienu un apstāšanos. Vadītājiem jāvienojas arī par brīdinājuma signāliem, kurus viņi viens otram var dot vilkšanas laikā. Parasti vadītājs, kuru velk, brīdina velkošās a/m vadītāju ar tālās gaismas periodisku ieslēgšanu.

Vadītājam, kurš velk, braukšana jāsāk ļoti lēni un laideni, bez straujām kustībām. Arī ar pārnesumu pārslēgšanu jābūt uzmanīgam, jo tieši brīdī, kad jūs izspiežat sajūgu, lai slēgtu nākamo pārnesumu, striķis atslābst un pēc ieslēgšanas var sekot rāviens. Lai no tā izvairītos, maksimāli ātri jāstrādā ar sajūga pedāli un pārnesumu kārbas pārslēgu. Savukārt redzot, ka būs jāapstājas, bremzēšana jāsāk ļoti savlaicīgi un laideni, lai pēdējos dažus metrus var ļoti lēni pieripot.

Vadītājam, kuru velk, jāatceras vairāki ļoti būtiski momenti. Ja velkamās automašīnas dzinējs nedarbojas, tātad nedarbojas arī stūres pastiprinātājs un bremzēšanas sistēmas hidraulika. Tātad būs jāpielieto daudz lielāks spēks stūrējot un bremzējot nekā parasti. Jāņem vērā, ka pagriezienos automobīlis var izbraukt no joslas, jo stūre strādā grūtāk nekā parasti. Aizdedzes atslēgai, vilkšanas laikā, obligāti jāatrodas slēdzenē, pagrieztai tik tālu, lai tiktu atslēgts stūres bloķētājs. Vēsā laikā, pirms vilkšanas uzsākšanas, vajadzētu nedaudz atvērt vadītāja puses logu, lai novērstu logu aizsvīšanu. Velkot  uzmanīgi jāvēro striķis, lai tas visu laiku būtu maksimāli nospriegots. Tam jāpievērš liela uzmanība pirms manevriem, jo trose var atslābt un velkamais transportlīdzeklis var uzbraukt tam virsū sakabi pāraujot.

Padoms velkošajam : nekad nevelciet autovadītāju, par kura braukšanas prasmēm neesat pārliecināts. Var tikt sabojāts jūsu transportlīdzeklis.

Katru gadu pavasarī palielinās pieprasījums gan pēc lietotiem, gan jauniem automobīļiem. Daži grib nomainīt savus vecos spēkratus pret mazāk veciem. Jaunieši, kuri pa ziemu tikuši pie kārotās autovadītāja apliecības, arī vēlētos iegūt savus braucamos. Cilvēki pēta sludinājumus un klejo pa auto tirdzniecības plačiem, novērtēdami  piedāvājumu klāstu. Katrs sapņo iegādāties labu auto, kurš nebūtu pārāk dārgs, bet tomēr labi un uzticīgi kalpotu.  Kā tikt pie šāda auto, neiegrābjoties “slīkonī”, vai lietuviešu ‘’transformerī’’. Lūk daži padomi auto iegādē !

Kad esat nolūkojis vēlamo auto, kuru gribat pirkt, nepažēlojiet laiku un pārbaudiet šo auto visās iespējamajās datu bāzēs, kur varētu atrast informāciju par šo transportlīdzekli. Piemēram – Auto DNA.lv datu bāzē, pēc auto VIN numura var noskaidrot, vai auto nav bijis iesaistīts avārijās, vai nav zagts u.t.t. Arī pašmāju CSDD datu bāzē, var atrast daudz interesanta par Latvijā reģistrētu transportlīdzekli – vai nav grozīts odometra rādījums, kādas problēmas ir bijušas tehniskajā apskatē un citu informāciju. Dažas no šīm izziņām gan maksā naudu, bet tomēr ir vērts šķirties no pāris desmit eiro, lai mazinātu risku iegādāties, piemēram, pēc smagas avārijas atjaunotu auto, kurš izskatās gluži kā jauns, bet patiesībā izjuks jau pēc dažiem kilometriem.

Ja viss apmierina  – dosimies aplūkot noskatīto auto. Auto vēlams apskatīt skaidrā, saulainā laikā. Ja debesis ir apmākušās, vai rasina lietutiņš, var nepamanīt dažādus defektus krāsojumā u.t.t. Virsbūves vizuālā apskate:

• pārbaudām, vai krāsa uz spārniem, kapota, durvīm, jumta ir vienādā tonī, ( ja ir atšķirība- auto ir bijis avārijā).
• ar magnētu var pārbaudīt, vai krāsa visur ir vienādā biezumā. Ja kādā vietā magnēts pie krāsotās virsbūves nelīp, auto ir bijis sists un zem krāsas ir bieza špakteļa kārta.
• vai atstarpes starp moldingiem un virsbūves elementiem ir vienādas. Kādas ir spraugas starp virsbūves paneļiem un lukturiem. Ja vienā pusē, starp motora pārsegu un spārnu, ir lielāka sprauga nekā otrā, vai arī starp bamperi un lukturi, katrā pusē ir atšķirīgas atstarpes, tad auto ir bijis avārijā.
• vai uz visiem auto stikliem ir vienāds marķējums. Piemēram – ja pērkat VW, uz katra stikla jābūt šim logotipam. Ja uz kāda no stikliem šā marķējuma nav – stikls ir mainīts. Jautājums – kāpēc?
• vai visas durvis  viegli veras vaļā un ciet. Pārbaudām durvju gumijas, vai ir savā vietā un, vai uz gumijām nav krāsojuma pēdas. (Auto ir pārkrāsots pēc avārijas.)
• apskatām auto riepu protektoru. Ja kādai riepai viens sāns nodilis vairāk nekā otrs – ir problēmas ar savirzi.

Salona apskate:

• izritinam līdz galam visas drošības jostas un pārliecināmies, ka uz tām nav pelējuma vai ūdens pēdas. Ja ir – auto ir slīkonis. Bēdziet no šāda automobīļa.
• Vai salonā neož pēc pelējuma.
• Vai salona nolietojums atbilst odometra rādījumam. Auto ar mazu nobraukumu, bet apdilušu stūri, pedāļiem un izsēdētiem sēdekļiem liecina par apmānu.
• Ja spidometrā ātrums norādīts gan km/h gan mph mērvienībās, tad auto ir vai nu ‘’anglis’’ ar pārliktu stūri, vai amerikānis, kurš visticamāk ir iegādāts kādā izsolē ar kādu būtisku defektu un tagad ievests Eiropā. ( No šāda auto vajadzētu atteikties ).
• bagāžnieka nodalijumā paceļam rezerves riteni un pārliecināmies, ka tur nav metināšanas pēdas. Ja ir – auto ir cietis avārijā.

Motora nodalijuma apskate:

• ja dzinējs ir pārāk tīrs – varbūt īpašnieks kaut ko mēģina slēpt. Pārliecinieties, vai uz zemes zem mašīnas nav eļļas, vai dzesēšanas šķidruma pēdu.
• pārbaudām, vai motora eļla un dzesēšanas šķidrums ir līmenī. Ja nav – tas liecina par problēmām ar dzinēju.
• motoreļļai ir jābūt šķidrai un bez skābas, vai degšanas smaržas. Ja uz motoreļļas mērstieņa, vai kartera vāciņa iekšpuses, ir pienainas krāsas nogulsnes, tad dzesēšanas šķidrums ir atradis ceļu līdz karterim un tādu auto pirkt nedrīkst.
• pārbaudām, vai motora nodalijumā nav metināšanas pēdas.

Pēc iedarbināšanas:

• kad iedarbinam auto, dzinējam tukšgaitā jādarbojas vienmērīgi, bez jebkādiem trokšņiem.
• zili dūmi no izpūtēja liecina, ka dzinējam ir bijusi liela slodze, un tas ir nolietojies. Būs nepieciešams kapitālais remonts, vai dzinēja maiņa.
• kad auto ir iedarbināts, pārliecināmies, vai panelī nedeg ‘’check engine’’ lampiņa. (Oranža lampiņa ar dzinēja kontūru). Ja lampiņa nedeg, tad tā ir izņemta, vai aizkrāsota lai slēptu kādu defektu.
• pārbaudām, vai stūre no viena gala līdz otram griežas vienmērīgi, bez jebkādiem krakšķiem,  vai viegli ieslēgt visus pārnesumus.
• pārliecināmies kā strādā logu pacēlāji, spoguļi, ventilācija, kodicionieris, logu tīrītāji, sēdekļu apsilde, navigācija, CD u.t.t. Ja kaut kas nestrādā, ir pamats kaulēties par auto cenu.
•  Pārbaudām vai visas ekstras, kuras auto pārdevājs ir konkrētajam auto norādījis, tik tiešām šim auto ir.

Pēc testa brauciena, ja vis ir pārbaudīts un auto šķiet gana labs, pienācis laiks izteikt pārdevējam nopietnāku piedāvājumu un izvirzīt obligātu noteikumu – pirms auto pirkšanas auto pārbaudīt servisā. Ja ar auto vis ir kārtībā – pārdevējs noteikti piekritīs.

Ceru, ka šie padomi nevienam vien autovadītājam palīdzēs iegādāties labu auto.

Ceļš līdz B kategorijas transportlīdzekļu vadītāja apliecības iegūšanai sastāv no vairākiem posmiem. Kas būtu jāzin par apmācību procesu autoskolā, cik ilgā laikā jānokārto eksāmeni un vai drīkst mainīt mācību braukšanas instruktoru.

Autoskolām nākamo autovadītāju apmācības jāveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem, tajā skaitā ievērojot MK noteikumus Nr. 358 “Noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām”.

Nodarbībās uzdevumus drīkst analizēt un par tiem diskutē.

Teorijas nodarbībās pasniedzējam ir jāskaidro Ceļu satiksmes noteikumi, jāstāsta par ceļu satiksmes drošību un jāsniedz citas teorētiskas zināšanas, kas būs noderīgas nākamajiem autovadītājiem. Nodarbībās iegūtās zināšanas autoskolu studenti nostiprina mājās, risinot tematiskos uzdevumus, kas pieejami grāmatās un arī internetā.

MK noteikumu Nr. 358 54. punktā teikts, ka teorētisko apmācību stundu laiku aizliegts izmantot tematisko uzdevumu risināšanai, ieskaites un pārbaudes darbi jāieplāno ārpus noteiktā apmācības laika. Tomēr tas nenozīmē, ka teorijas nodarbībās vispār nevar notikt uzdevumu pildīšana. Ceļu satiksmes drošības direkcijas Kvalifikācijas daļas vadītājs Juris Teteris skaidro, ka teorētiskās apmācības pasniedzēja uzdevums ir skaidrot un veicināt diskusiju grupā, tādēļ ir pieļaujama attēlu demonstrēšana, ja pasniedzējs izskaidro attēloto situāciju, to pārrunā ar apmācāmajiem. Taču nav pieļaujamas situācijas, kad pasniedzējs izdala lapiņas ar uzdevumiem, katrs apmācāmais tos izpilda individuāli un atbildes tiek pārbaudītas, neanalizējot situācijas un par tām nediskutējot. Tieši šādi gadījumi MK noteikumu iepriekšminētā panta kontekstā ir raksturojami kā tematisko uzdevumu pildīšana. “Risināt uzdevumus kursanti var mājās. To individuāli darot klasē, apmācības nesasniedz mērķi, tām nav nekādas pievienotās vērtības,” piebilst J. Teteris.

Teorijas nodarbības kavēt nedrīkst.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 358 42. punktu, ja mācību grupā reģistrētā persona neapmeklē vairāk kā 10% no attiecīgajai mācību programmai noteiktā minimālā nodarbību skaita, autoskolai apmācāmais jāatskaita no mācību grupas un jāsvītro no mācību grupas žurnāla. Ziņas par atskaitīto personu autoskolai jāievada Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

Situācijas, kuru dēļ nav iespējams ierasties uz teorijas nodarbībām, var būt dažādas: var saslimt, darba devējs var nosūtīt komandējumā u.tml. Autoskolas cenšas nākt pretī apmācāmajiem un nereti piedāvā konkrēto nodarbību apmeklēt kopā ar citu grupu. Šāda prakse bija līdz 2016.gada 1.novembrim, kad stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 358. Grozījumi paredz moduļu sistēmu, kur katrā modulī ir iekļautas konkrētas tēmas. Ja ar apmācības grupu kāds modulis nav apmeklēts, to var noklausīties kopā ar citu apmācības grupu.

Pirms teorētiskā eksāmena kārtošanas CSDD, personai ir jānokārto teorijas pārbaude savā autoskolā. Dažādās autoskolās var atšķirties klases eksāmena jautājumu skaits un arī pieļaujamo kļūdu skaits, ir autoskolas, kuru eksāmenā, piemēram, ir 30 jautājumi, bet citās – 60. CSDD skaidro, ka eksāmena jautājumu un pieļaujamo kļūdu skaits ir atstāts katras autoskolas ziņā. Apmācāmajam ar autoskolu noslēgtajā līgumā par šo jautājumu ir jāvienojas, tāpat arī par to, cik maksā atkārtota eksāmena kārtošana un citi pakalpojumi.

Kad var sākt apgūt auto vadīšanu?

Normatīvie akti neparedz noteiktu teorijas nodarbību skaitu, pēc kuru apmeklēšanas autoskolas students var uzsākt braukšanas apmācību. MK noteikumu Nr. 358 55. punktā teikts: “Personām, kuras apguvušas Ceļu satiksmes noteikumu pamatzināšanas (noteikumus par priekšrocības, rīkojuma un aizlieguma grupu ceļa zīmēm, ceļu satiksmes regulēšanu, braukšanas uzsākšanu un braukšanas virziena maiņu, transportlīdzekļu izkārtojumu uz brauktuves un braukšanu krustojumos), atļauts sākt mācību braukšanu.” Iepriekšminētās zināšanas nepieciešamas, ja persona vēlas piedalīties ceļu satiksmē. Tomēr pirms braukšanas pa ceļiem nākamajam autovadītājam ir jāiegūst tehnikas pamatzināšanas – kā iedarbināt mašīnu, kā to izkustināt, kā nobremzēt u.tml. Šādai apmācībai ir jānotiek norobežotā laukumā, kā to paredz MK noteikumi.CSDD pārstāvis J. Teteris norāda, ka tehnisko auto vadīšanas iemaņu iegūšanai laukumā, Ceļu satiksmes noteikumu zināšanas gandrīz nav nepieciešamas, taču situācija mainās, kad persona izbrauc no laukuma un piedalās ceļu satiksmē.

Pirms mācību braukšanas uzsākšanas autoskolai apmācāmajam obligāti ir jāizsniedz apmācības karte, tajā instruktoram jāuzskaita braukšanas apmācības nodarbības.

Braukšanas instruktorus var mainīt!

Autoskolas apmācāmajam nav liegts mainīt izvēlēto braukšanas apmācības instruktoru, to var darīt gan autoskolas ietvaros, gan dodoties pie citas autoskolas instruktora. Lēmumu par to, vai apmācāmo pielaist pie braukšanas eksāmena, pieņem instruktors, kurš pabeidz apmācību, parakstot apmācības karti un nododot ziņas autoskolai, kura tālāk informē CSDD. Uz šo instruktoru gulsies arī visa atbildība un skaitīsies apmācāmā sekmība.

Reizēm topošie autovadītāji uzskata, ka viņiem ir labas braukšanas prasmes, bet instruktors apzināti nepielaiž pie eksāmena, jo vēlas vairāk nopelnīt. CSDD Kvalifikācijas daļas vadītājs J. Teteris norāda, ka šādas situācijas nav viennozīmīgas. Cilvēkiem reizēm ir iespaids, ka viņi labi brauc, lai gan bieži nemaz tā nav, atzīmē J. Teteris. Vienlaikus viņš nenoliedz arī tādu gadījumu esamību, kad instruktoram konkrētajā brīdī nav pietiekami klientu un viņš ir ieinteresēts veikt ilgāk braukšanas apmācību. “Mēs šādos gadījumos iesakām vērsties pie autoskolas vadības ar lūgumu noorganizēt skolas eksāmenu braukšanā pie cita instruktora, piedaloties autoskolas vadībai. Autoskolām reputācija ir diezgan būtiska, un liela daļa klientu autoskolu izvēlas pēc radu, draugu, paziņu ieteikuma. Līdz ar to autoskolas vadība bojāt savu reputāciju nebūtu ieinteresēta,” par risinājumu stāsta J. Teteris.

Eksāmena reižu skaits nav limitēts

Kad apmācāmais ir izgājis teorētiskās apmācības kursu un nokārtojis autoskolas eksāmenu, autoskolai šīs ziņas ir jāsniedz CSDD, un tālāk autoskolas students var doties uz CSDD kārtot valsts teorētisko eksāmenu. Normatīvajos aktos nav noteikts, cik ilgā laikā pēc klases eksāmena nokārtošanas ir jādodas kārtot teorētisko eksāmenu CSDD. Ja reiz autoskola nodevusi CSDD ziņas par pabeigto teorētisko apmācību, tā nevar šīs ziņas anulēt. Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas eksāmenus CSDD persona var kārtot trīs gadus, skaitot no braukšanas apmācības beigšanas. Ja persona noteiktajā termiņā eksāmenus nekārto vai nenokārto, transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanai atkārtoti jābeidz apmācība autoskolā. Ja vadīšanas eksāmens netiek nokārtots vai netiek kārtots, teorētiskā eksāmena rezultāti ir spēkā vienu gadu no tā kārtošanas dienas. Beidzoties minētajam termiņam, teorētiskā eksāmena rezultātus anulē, un eksāmens jākārto vēlreiz. Šādu kārtību paredz MK noteikumu Nr. 103 “Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas, atjaunošanas un iznīcināšanas kārtība” 23. punkts.

Braukšanas eksāmenu CSDD var kārtot tikai pēc tam, kad ir nokārtots CSDD teorētiskais eksāmens. Ceļu satiksmes drošības direkcija piedāvā “izmēģinājuma eksāmenu”, tā secība ir līdzīga valsts eksāmenā noteiktajam. Vadīšanas iemaņu pārbaudē ir iespēja pierast pie transportlīdzekļa, ar kuru būs jākārto valsts eksāmens, kā arī iepazīties ar eksāmena atmosfēru un pieņemšanas kārtību, kas var mazināt satraukumu īstajā eksāmenā.

B kategorijas vadīšanas iemaņu pārbaude ir maksas pakalpojums 23,93 eiro apmērā, un to var kārtot kādā no 10 CSDD nodaļām, kuras sniedz vadītāju kvalifikācijas pakalpojumus. Normatīvajos aktos nav noteikts, cik reižu persona var mēģināt kārtot CSDD eksāmenus. Pašam topošajam autovadītājam būtu jānovērtē savas prasmes, ja gadījies izkrist vairākos eksāmenos, tad, iespējams, būs jāatgriežas autoskolā.

Gribētos nedaudz parunāt par nebūšanām uz Latvijas ceļiem. Situācija diemžēl ir ļoti satraucoša. Šogad novembra mēnesī vien ceļu satiksmes negadijumos bojā gājuši vairāk kā divdesmit cilvēki. Ātrums un pārgalvīga braukšana, kā arī auto vadīšana alkohola reibumā, ir galvenie iemesli ceļu satiksmes negadijumiem un to traģiskajām sekām. Policijas statistika liecina, ka šā gada desmit mēnešos ir fiksēti gandrīz 78 000 braukšanas ātruma pārkāpumu, kas ir par 45% vairāk nekā pagājušā gada desmit mēnešos. Kā redzam, šī statistika nav iepriecinoša un skumji ir tas, ka nereti šī skriešana un steiga, beidzas ar letālām sekām. Arī valdība šai problēmai sāk pievērst pastiprinātu uzmanību, taču šaubos, vai ar sodu palielināšana par desmit latiem, kā to plānots darīt, braukšanas ātruma pārsniegšanas problēma tiks atrisināta. Domāju, ka ir nepieciešamas daudz radikālākas metodes.

Paskatīsimies kā ar šo problēmu ir tikuši galā mūsu kaimiņi. Kāpēc Igaunijā un Lietuvā auto vadītāji stingri ievēro braukšanas ātrumu? Atbilde ir ļoti vienkārša. Abās kaimiņvalstīs jau sen uz ceļiem darbojas fotoradari atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju fiksācijai. Tas vien jau disciplinē vadītājus, jo pirms ātruma pārsniegšanas katrs padomās, vai ir vērts to darīt. Arī sodu sistēma kaimiņrepublikās ir daudz bargāka. Ja pie mums par atļautā ātruma pārsniegšanu līdz 20 km/h sods būs no 5 līdz 10 ls, tad Igaunijā par šādu pārkāpumu nāksies šķirties no 80 latiem. Ja ātrums ir pārsniegts līdz 30 km/h, pie mums būs jāsamaksa naudas sods 30-40 latu apmērā. Igaunijā par šādu pārkāpumu sods būs ap 250 latiem un uz pusgadu tiks atņemta vadītāja apliecība. Arī visās pārējās Eiropas savienības un Skandināvijas valstīs naudas sodi, par atļautā braukšanas atruma pārsniegšanu, ir daudz bargāki kā pie mums. Piemēram Beļģijā par ātruma pārsniegšanu līdz 20 km/h, piešķir 150 euro naudas sodu, Somijā 100 euro, Spānijā un Norvēģijā līdz 300 euro,Nīderlandē 180 euro, un ja nevar nekavējoties nomaksāt sodu, tiek konfiscēts auto un atņemta vadītāja apliecība līdz brīdim, kad sods tiks nomaksāts. Mēdz teikt, ka soda barguma palielināšana nedod rezultātu. Es atļaušos tam nepiekrist. Ja autovadītāji apzināsies, ka par katru pārsniegto kilometru virs atļautā, būs jāšķiras no 10 euro, reti kurš vairs pārkāps braukšanas ātrumu. Un nebūs vairs arī tādu situāciju, kad kursants nezin kā iekļauties satiksmē ar atļautajiem 50km/h, jo visi brauc garām ar ātrumu 80 km/h.

Vadītājiem vajadzētu atcerēties, ka katri, apdzīvotā vietā, pārsniegtie 5 kilometri virs atļautā ātruma, divas reizes palielina iespēju piedzīvot nelaimes gadījumu. Katram no mums vajadzētu pārdomāt savu braukšanas stilu. Taču tā kā klauvēties pie vadītāju sirdsapziņas un godaprāta ir bezjēdzīgi, ir jāmaina likumdošana. Sodi par pārkāpumiem ir jāpalielina nevis formāli, bet tiešam tādā apmērā, lai šoferīšiem būtu par ko padomāt. Arī ar fotoradaru ieviešanu nevajadzētu vilkt garumā lai kā mums tie nepatīk. Tikai nedrīkstētu atkārtot tās pašas kļūdas,kas bija pieļautas pagājušajā radaru sāgā, kad tos apkalpoja privāta kompānija, kurai maz rūpēja satiksmes drošība un fotoradari bija tikai labs peļņas gūšanas avots.

Ja mēs tiešām gribam, lai ceļu satiksmes negadijumos cietušo skaits samazinās, un nebūtu vairs jāsaķer galva skatoties melnās statistikas datus, pirmām kārtām ir jānovērš tendence pārkāpt braukšanas ātrumu. Tad arī braukšanas kultūra uz ceļiem pieaugs un ieguvēji no tā būsim mēs visi.

Noskatoties 2013. gada 10. februāra LNT Degpunkta sižetu par rotācijas apļiem, radās pārdomas, ar kurām gribētos padalīties. Sižets visumā ir ļoti labs. Ir izskaidrots kādēļ vispār šādi apļi ir tikuši ieviesti, kā arī parādīts, kā vadītājiem šādos apļos iebraukt un pa tiem braukt. Galvenais uzsvars ir likts uz to, ka iebraucot aplī būtu jāpārkārtojas uz kreiso joslu, lai netraucētu arī citiem autovadītājiem iebraukt aplī. Žēl, ka sižetā netika minēts neviens vārds par to, ka no kreisās joslas izbraukt no apļa ir aizliegts. Lai izbrauktu, būs jāpārkārtojas uz labo, un diemžēl šī joslas maiņa var sagādāt problēmas ne vienam vien vadītājam, jo tie paši autobraucēji, kuriem jūs ļāvāt iebraukt aplī braucot pa kreiso joslu, ne vienmēr atļaus jums pārkārtoties uz labo, lai savukārt jūs varētu no apļa izbraukt. Mēģināsim tikt skaidrībā, kā tad ar šo problēmu tikt galā.

Sāksim ar iebraukšanu aplī. Šeit ir jāatceras- ja pirms apļa ir uzstādīta zīme Dodiet ceļu, tad priekšroka ir tiem autovadītājiem, kuri jau atrodas rotācijas aplī. Ja aplim ir vairākas joslas, iebraukt atļauts gan pa labo, gan arī pa kreiso joslu, tikai šeit nedrīkst aizmirst, ka tiem vadītājiem, kuri piebraukuši pa labo joslu, pēc iebraukšanas aplī arī jābūt malējā labajā joslā. Savukārt vadītājiem, kuri pirms apļa atradās kreisajā joslā, arī pēc manevra jābūt kreisajā joslā. Iebraucot aplī jārāda labais pagrieziens nevis kreisais, kā man to bieži ir gadījies redzēt. Tātad, rādām labo virzienrādītāju, pārliecināmies par drošību, un ja josla ir brīva, iebraucam aplī. Pēc iebraukšanas dinamiski palielinām braukšanas ātrumu lai netraucētu citus vadītājus. Ja iebraucām pa labo joslu un zinām, ka no apļa ārā vēl nebrauksim, pie pirmās iespējas ieslēdzam kreiso virzienrādītāju, un pārkārtojamies kreisajā joslā lai neradītu traucējumus tiem autovadītājiem, kuri grib aplī iebraukt. Tuvojoties vietai, kur vēlamies no apļa izbraukt, atcerēsimies, ka no kreisās joslas šis manevrs ir kategoriski aizliegts, tātad būs jāpārkārtojas atpakaļ labajā malējā joslā. Savlaicīgi pārliecināmies par drošību un ieslēdzot labo virzienrādītāju, iebraucam labajā malējā joslā. Pirms šī manevra ļoti būtiski ir censties nesamazināt braukšanas ātrumu, jo ja ātrums tiks samazināts, tie vadītāji, kuri brauca aiz jums pa labo joslu un bija pietiekošā attālumā, pietuvosies, un jums radīsies problēmas ar joslas maiņu. Pēc pieredzes varu teikt, ka mainot joslu, no desmit gadījumiem tikai vienā ir jāsamazina ātrums lai veiktu manevru. Parasti to darām ātrumu nemazinot, vai nedaudz palielinot braukšanas ātrumu lai attālinātos no aizmugurē braucošajiem. Diemžēl var gadīties arī tā, ka labajā joslā satiksme ir tik intensīva, ka pat vadītāji ar labām iemaņām nespēj pārkārtoties. Nebūtu labākā doma tādā situācijā apstāties kreisajā joslā un lūgties lai jūs kāds palaiž ārā. Labāk tomēr izbraukt pa apli vēl vienu reizi un pēc tam savlaicīgi pārkārtoties. Arī man ir gadījies braukt pa apli divreiz, jo pirmajā reizē tomēr neesmu varējis pārkārtoties uz malējo joslu. Visus savus kursantus aplī mācu braukt tikai pa kreiso joslu. Neizpaliek arī bez kurioziem. Braucu ar kursantiņu pa Mūku salas apli un gudri skaidroju, kāpēc nevajadzētu braukt pa labo malējo joslu, jo traucēsim taču citiem vadītājiem iebraukt aplī un braucot pa malējo joslu, kāds taču var no vidējās, deguna priekšā, izbraukt no apļa nedodot mums ceļu. Ja brauksim pa vidējo, tad jābūt galīgam idiotam, lai no trešās joslas izbrauktu ārā no apļa. Tikko es to pasaku, tā džips no trešās joslas, mums gar pašu priekšu, nesās ārā no loka. Kursants smaida, bet man vairs nav ko teikt. Beigās kursantam saku-nu tas arī bija galīgs idiots.

Gribētos vēl atgādināt par klasiskajām avārijas situācijām rotācijas apļos. Iebraucot aplī vairāk uzmanības pievērsiet automobiļiem, kuri stāv pirms jums. Priekšējais auto sāk kustību, to darāt arī jūs, pēdējā brīdī uz sekundīti pametam skatienu pa kreisi uz apli un nepiefiksējam, ka tieši šinī momentā priekšējais vadītājs ir apstājies. Sekas nebūs smagas, taču bez saskaņotā paziņojuma sastādīšanas neiztiksim.

Bieži notiek avārijas, kad auto, braucot pa otro, vai trešo joslu, negaidot izbrauc no apļa nedodot ceļu tam vadītājam, kurš pa pirmo joslu turpina braukt pa loku. Sekas parasti ir diezgan jūtamas, jo abiem transportlīdzekļiem ātrums ir liels. Lai no šādām situācijām izvairītos, braucot pa labo malējo joslu, vēlams pirms katras izbrauktuves pamest skatienu vai no kreisās puses kāds nenesās ārā no loka.

Padoms vadītājiem- pirms iebraukšanas aplī uzmanīgi novērtējiet situāciju, pārliecinieties, ka pa joslu, kurā gribat iebraukt, nebrauc transportlīdzekļi un vai kāds, kurš brauc pa kreiso joslu, nav uzsācis rādīt labo virzienrādītāju, jo šis vadītājs jau gatavojas izbraukt no loka. Savukārt ja braucat pa labo malējo joslu un redzat, ka kreisajā joslā braucošais rāda labo virzienrādītāju- esat solidāri un ļaujiet viņam šo manevru pabeigt, jo galu galā viņš taču brauca pa kreiso joslu lai jums vieglāk būtu aplī iebraukt.

Šodien palaidi tu-rīt palaidīs tevi.

Gribētos atskatīties vēsturē un pasapņot par tiem laikiem, kad braukšanas eksāmenu varēja kārtot ar to pašu automobili, ar kuru nākamais autovadītājs mācījās, un arī komandas, deva braukšanas instruktors, bet eksāmena pieņēmējs atradās aizmugurējā sēdeklī, un vērtēja braukšanas gaitu. Ja instruktors nebija apmierināts ar eksāmena vērtējumu, bija iespēja padiskutēt ar eksāmena pieņēmēju, vai kursants bija pieļāvis kļūdu, vai nebija. Eksāmena laikā nedrīkstēja būt nekādu repliku par kursanta braukšanas stilu, kā tas nereti notiek tagad. Instruktors to vienkārši nepieļautu. Bija jau arī savi negatīvie momentiņi, piemēram – Padomju laikos bija atļauts dot komandas, kuras kursants nedrīkstēja pildīt.

Tad kādam ienāca prātā doma, ka eksāmenā vajadzētu ieviest braukšanu figūru laukumā. Nav jau slikti, tikai viena lieta ir iebraukt starp mietiņiem un pavisam kas cits, kad jāatrod vietiņa, un jāiebrauc starp mašīnām stāvlaukumā. Pēc tam CSDD iegādājās savas automašīnas un turpmāk eksāmenu vairs nedrīkstēja kārtot ar to auto, ar kādu kursants bija mācījies, un arī instruktors vairs nevarēja atrasties mašīnā. Ja agrāk bija izstrādāti eksāmena maršruti un eksāmens pārsvarā noritēja tikai Pārdaugavā, pienāca laiks, kad šos eksāmena maršrutus atcēla, un turpmāk eksāmena pieņēmēji varēja vest kursantu brīvi kur grib. Gala rezultātā, tagad katru dienu eksāmena mašīnas varam vērot, gan centrā pie Zinātņu akadēmijas, gan Maskavas ielas rajonā, gan Vecrīgā, gan pie Operas- vai tomēr nav pārāk daudz prasīts no jaunā autovadītāja? Tad atmainīja eksāmena vērtēšanu pēc punktu sistēmas , un tagad topošo autovadītāju prasmes tiek vērtētas pēc būtības, un rīcības konkrētajā situācijā. Īpašu atšķirību starp šīm vērtēšanas sistēmām es gan nesaskatu. Vēlāk radās doma, ka eksāmena laikā figūras topošajam autovadītājam jāizbrauc vienam, bez eksāmena pieņēmēja klātbūtnes. Pēc tam, kad pāris CSDD automašīnas figūru laukumā avarēja, no šīs idejas atteicās.

Ar 2011. gadu eksāmenu kārtot var arī ar automobiļiem, kuri aprīkoti ar automātisko pārnesumu kārbu. Doma ļoti laba, jo ir vadītāji, kuri brauc tikai ar šī tipa mašīnām. Vienīgais ir jāatceras, ka transportlīdzekļus ar manuālo pārnesumu kārbu, ar šādu vadītāja apliecību vadīt nedrīkstēs.

Par pēdējām izmaiņām vadīšanas eksāmenā, ar kurām jau nākas saskarties jaunajiem autovadītājiem, gan neko labu pateikt nevaru. Viena no tām ir, ka kursantam kādā no eksāmena posmiem, pašam ir jāizplāno un jāatrod ceļš, no punkta A, uz punktu B. Kā gan cilvēks, kurš absolūti neorientējas svešā pilsētā, var atrast ceļu, ja nedrīkst izmantot ne karti, ne navigāciju. Bez komentāriem…

Otrs jauninājums ir šokējis daudzus braukšanas instruktorus , jo no kursantiem tiek prasīts tāds braukšanas stils, kāds daudziem vadītājiem izstrādājas tikai ar gadiem. Ja agrāk stingri skatījāmies uz to lai jaunais autobraucējs turētos maksimāli labajā brauktuves joslā, tad tagad tiek prasīts absolūti cits auto vadīšanas veids- jācenšas braukt tā, lai netraucētu nevienam vadītājam iekļauties satiksmē. Tātad, ja pamanām ieskrējiena joslu pa kuru brauc transportlīdzeklis, mums nekavējoties ir jāpārkārtojas blakus joslā, lai netraucētu šim autovadītājam iekļauties satiksmē. Tas attiecas arī uz rotācijas apļiem, kur jācenšas braukt pa vidējo, vai kreiso malējo joslu. Rodas jautājums- vai tiešām atkal nav pārāk daudz prasīts no jaunā autovadītāja? Mūku salas aplī, kur katru dienu notiek pāris auto sadursmes, mēs liekam kursantam veikt divus bīstamus manevrus- pārkārtoties pa kreisi, iebraucot aplī, un atgriezties labajā malējā joslā, lai izbrauktu no tā.

Iedomāsimies uz brīdi sevi šī kursanta vietā. Ne jau katram izdodas tikt galā ar to nenormālo stresu un uztraukumu, kas mūs pārņem pirms braukšanas eksāmena. Dažam vis eksāmens noris kā miglā, un pēc tam viņš pat nevar atcerēties, vai ir bijis Pārdaugavā, vai centra pusē. Cits, no bailēm, nevar atlaist sajūgu, jo mašīna taču sāks braukt… Kādam, figūru laukumā, aizmirstas pilnīgi vis, ko instruktors ir mācījis un jaunais autobraucējs izkrīt figūrā, kuru līdz šim ir braucis bez nekādām problēmām. Ir bijuši gadījumi, ka eksāmena laikā, jaunajam autovadītājam aiz uztraukuma paliek slikti un eksāmens ir jāpārtrauc. Eksāmena pieņēmēji, kuri labi izprot psiholoģiju, mēģina šo eksāmena stresu mazināt, mierīgi runājot, vai stāstot kaut ko, bet ne visiem tas palīdz. Un tagad pamēģiniet, šādos stresa apstākļos, normāli iebraukt aplī, tad pārkārtoties vidējā joslā, un pēc tam, kad inspektors būs devis komandu- atkal atgriezties malējā joslā, lai izbrauktu no apļa. Diezgan nereāli…

Es pilnīgi piekrītu, ka ir jāpārkārtojas lai ļautu satiksmē iekļauties arī citiem vadītājiem, bet, ja šādi bīstami manevri dažbrīd sagādā problēmas pat vadītājiem ar stāžu, vai tiešām tas nav pārāk daudz prasīts no galīgi zaļa kursantiņa, kuram vēl nav tik daudz iemaņu, kā pieredzējušam auto vadītājam?

Satiksmes ministrija ir atteikusies no punktu sistēmas autovadītāju vērtēšanai eksāmenos. Turpmāk topošo autovadītāju prasmes tiks vērtētas pēc būtības un rīcības konkrētajās situācijās.

Satiksmes ministrijas sagatavotās izmaiņas normatīvajos aktos paredz, ka turpmāk vadīšanas eksāmenā katru pieļauto pārkāpumu inspektors vērtēs pēc tā, kādu bīstamību tas radījis, nevis formāli piešķirs noteiktos kļūdu uzskaites punktus. Līdz šim par katru pārkāpumu tika piešķirts konkrētu punktu skaits un, ja pretendents uz vadītāja apliecību eksāmenā saņem vairāk kā 9 punktus, eksāmens netiek nokārtots. Iecerēts, ka turpmāk eksāmenā pieļautās kļūdas tiks vērtētas pēc to nozīmīguma un bīstamības. Par nenozīmīgām kļūdām uzskatīs tādas, kuras parasti neietekmē satiksmes drošību. Vidēji smagas kļūdas ir tās, kas atsevišķos gadījumos var apdraudēt satiksmes drošību, bet kuru dēļ attiecīgajā situācijā tai netiek radīti tieši draudi. Par bīstamām kļūdām uzskatīs tādas, kuras gandrīz vienmēr rada draudus satiksmes drošībai vai, kuru dēļ attiecīgajā situācijā tiek radīti tieši draudi.

Satiksmes ministrijas izmaiņas paredz, ka eksāmens būs nokārtots tad, ja:

Ja topošo vadītāju neapmierinās eksāmena vērtējums, to mēneša laikā būs iespējams apstrīdēt Ceļu satiksmes drošības direkcijā, kuras izveidota komisija savu atzinumu dos 30 dienu laikā. Ieviests arī speciāls teorētiskais eksāmens A kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem (motociklistiem), ietverot jautājumus par tieši šiem vadītājiem nepieciešamajām, specifiskajām zināšanām. Šāds regulējums bija vajadzīgs, jo prakse pierādījusi, ka A kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem ir jāapgūst specifiski jautājumi, kas netiek apgūti, veicot apmācību ar citas kategorijas transportlīdzekli. Paredzēts, ka jaunā braukšanas eksāmenu pieņemšanas kārtība CSDD tiks ieviesta ar 2010. gada 1. aprīli.

Vai šī jaunā eksāmenu pieņemšanas sistēma būs labāka par līdz šim esošo – to rādīs laiks, taču es neuzskatu, ka tā bija tik slikta, lai to mainītu. Satiksmes ministrijā laikam ir aizmirsuši to, ka braukšanas eksāmena vērtēšana punktos tika ieviesta tieši tādēļ, lai objektīvāk varētu novērtēt jaunā autovadītāja braukšanas prasmes un līdz šim tā darbojās nevainojami, tādēļ nav īsti skaidri tās atcelšanas iemesli. Daudzi uztraucas par to, ka pateicoties jaunajai vērtēšanas kārtībai tagad uz ielām parādīsies ļoti daudz vadītāju ar neatbilstošām braukšanas iemaņām. Citi, gluži pretēji, uzskata, ka eksāmenu nokārtot būs ļoti grūti. Iespējams, ka taisnība ir gan vieniem gan otriem. Gribētos ticēt, ka eksāmena pieņēmēji spēs objektīvi novērtēt katra jaunā auto vadītāja braukšanas prasmes un eksāmena vērtēšana nekļūs par ienesīgu peļņas avotu. Gribētos ticēt…

Darbā, krustām šķērsām braukājot pa Rīgas ielām, nereti atrodu tādas interesantas vietas vai krustojumus, kur pat pieredzējuši autovadītāji apjūk un bez ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma diemžēl neiztiek. Vairākas šādas vietas esmu apzinājis kontaktējoties ar kolēģiem, citas esmu atradis pats, bet dažas (lai man piedod valsts eksāmena braukšanā pieņēmēji šādu nekaunību) reizēm pasekojot kādai no eksāmenu automašīnām. Un tā kā es esmu ieinteresēts, lai jaunie kursanti pēc iespējas labāk tiek sagatavoti valsts eksāmenam braukšanā un arī pēc tam dzīvē nebūtu kā piektais ritenis uz ceļa, gribu padalīties pieredzē ar citiem auto apmācības instruktoriem par dažām šādām vietām.

Par eksāmenu klasiku var nosaukt pārkārtošanos joslās uz Vienības gatves bruģa. Krustojumā nogriežoties no Telts ielas pa labi uz Vienības gatvi, eksāmena pieņēmējs nedod nekādas komandas, tātad jābrauc taisni. Tad ir uzstādīta 512. ceļa zīme, kura norāda, ka mūsu braukšanas virzienā ir izveidojušās divas joslas un viena pretējā virzienā. Pēc tam seko nākamā ceļa zīme ar norādi, ka no labās malējās joslas, Vienības gatves un Jelgavas ielas krustojumā, ir jānogriežas pa labi. Uzreiz pēc krustojuma uzstādīta zīme, kurā norādīts, ka mūsu virzienā turpinās vairs tikai viena josla, bet pretējā virzienā ir divas joslas. Tātad, lai brauktu taisni, pie pirmās 512. ceļa zīmes ir jāieņem vidējais stāvoklis uz brauktuves un, iebraucot krustojumā, nekavējoties jāatgriežas labajā malējā joslā. Atgriežoties, virzienrādītājs nav jārāda, bet obligāti labajā ārējā spogulī jāvēro vai kāda automašīna no labās joslas nebrauc taisni.

Nogriežoties krustojumā no Telts ielas pa kreisi uz Vienības gatvi, ļoti daudzi vadītāji uztver Telts ielu kā vienvirziena ceļu un pirms manevra ieņem kreiso malējo stāvokli. Ja eksāmena laikā kursants sekos šo autovadītāju piemēram, eksāmens nekavējoties beidzas.

Bauskas un Jelgavas ielas krustojumā, kur satiksmi regulē luksofors, nogriežoties no Bauskas ielas pa labi, vadītāji ļoti bieži, pabeidzot pagrieziena manevru, apstādina auto, jo luksoforā deg sarkanā gaisma. Tiek aizmirsts, ka iebraucot krustojumā pie atļaujošā signāla, manevrs ir jāpabeidz neatkarīgi no tā kāds signāls ir luksoforā tajā brauktuvē, kurā nogriežas. Jāapstājas ir tad, ja kopā ar luksoforu būtu uzstādīta 541. ceļa zīme – apstāšanās vieta.

Ļoti līdzīgu kļūdu vadītāji pieļauj Dzirnavu un Gogoļa ielu krustojumā. Nogriežoties šajā krustojumā pa kreisi – no Dzirnavu ielas Sadovņikova ielas virzienā, izbraucot no krustojuma, vadītāji apstājas pirms luksofora, jo deg aizliedzošais signāls. Kuriozi ir tas, ka šis luksofors atrodas brauktuves kreisajā pusē, tātad vadītājiem vispār nevajadzētu ņemt to vērā. Veicot šo manevru, liela uzmanība jāpievērš arī pagrieziena trajektorijai, jo daudzi vadītāji krustojumā nogriežas no pretējās joslas.

Āķīgs ir Maskavas un Varšavas ielu krustojums. Braucot pa Maskavas ielu, tiek dota komanda krustojumā nogriezties pa kreisi uz Varšavas ielu. Tā kā brauktuves vidū ir tramvaja sliedes un nav ceļa zīmes „Braukšanas virziens joslās”, kursants pirms manevra ieņem stāvokli uz sliedēm, nepamanot 410. ceļa zīmi, kura šādu manevru aizliedz. Ja šī zīme ir veiksmīgi pamanīta un uz sliedēm uzbraukts netiek, nogriežoties pa kreisi, netiek pārlūkots vienādas nozīmes krustojums. Un visbeidzot, pabeidzot manevru var nepamanīt pirms sliedēm uzstādīto 207. ceļa zīmi.

Ojāra Vācieša un Brīvzemnieka ielu krustojumā ir uzstādīta 840. ceļa zīme. Tā kā brauktuves vidū ir tramvaja sliedes un nav zīmes „Braukšanas virziens joslās”, kreisais pagrieziens jāveic no tramvaja sliedēm. To ievēro tikai daži vadītāji. Tāds pats ir arī Ojāra Vācieša un Uzvaras bulvāra krustojums.
Izbraucot no Mūkusalas apļa K.Ulmaņa gatves virzienā, nepatīkamus pārsteigumus var sagādāt gājēju pāreja pie tuneļa, jo gājējs var parādīties pēdējā brīdī un tikai par to, ka pirms šīs pārejas netiek samazināts braukšanas ātrums – par situācijas neprognozēšanu Jums var piešķirt vidēji smagu kļūdu, pat tad, ja gājēja tur nemaz nebija.

Kolēģiem ieteiktu savā apmācības procesā iekļaut tādus bīstamus manevrus, kā:

Būšu priecīgs, ja šī informācija noderēs instruktoriem apmācību procesā un kādam jaunajam vadītājam palīdzēs veiksmīgi nokārtot braukšanas eksāmenu.

Kad, ar pirmajām baltajām sniega pūciņām, pirmo salu un leduspuķēm logu rūtīs, atnāk ziema, šis skaistums sagādā ne mazums raižu daudziem jaunajiem autovadītājiem. Mūsu platuma grādu laikapstākļos, kuri mainās katru gadalaiku, vadītājam jāatceras, ka braukšana ziemā krasi atšķiras no braukšanas vasarā.

Ziemā , kad ceļi ir apsniguši vai apledojuši, braukt ir nesalīdzināmi grūtāk nekā vasarā un tas prasa no vadītāja īpašu uzmanību un iemaņas. Ja uz apledojuša ceļa tiek zaudēta modrība vai neizvēlas pareizu braukšanas ātrumu, spēkrats var kļūt nevadāms un tad jau tikai no auto aktīvās drošības sistēmas un vadītāja prasmēm būs atkarīgs tas, vai izdosies automobili savaldīt. Braucot šādos apstākļos, liela loma ir a/m riepu stāvoklim (protektoram, radzēm u.c.). Latvijā ar likumu ir noteikts, ka ziemā nedrīkst braukt ar riepām, kuras nav domātas braukšanai ziemas apstākļos. Auto bremzēšanas ceļš uz apledojušas brauktuves var palielināties līdz pat desmit reizēm un ne jau vienmēr ceļu uzturēšanas dienesti ir uzdevumu augstumos. Brauktuve var būt sevišķi slidena pirms regulējamiem krustojumiem un gājēju pārejām, jo tur automobiļi, bieži bremzējot, ceļu noslidina un, ja šādās vietās netiek savlaicīgi samazināts braukšanas ātrums, novēlota bremzēšana var beigties pavisam bēdīgi.

Arī sniega sanesumi gar ceļa malām var sagādāt ļoti nepatīkamus pārsteigumus. Braucot gar brauktuves malu, auto vienas puses riteņi negaidot var ieslīdēt šādā sanesumā, riteņu saķeres spēki ar brauktuvi kļūst dažādi, kas visbiežāk noved pie sānslīdes. Šādā situācijā tikai no vadītāja iemaņām ir atkarīgs vai izdosies spēkratu novaldīt. Braucot ārpus apdzīvotām vietām, ja brauktuvei ir vairākas joslas, starp tām ļoti bieži izveidojas sniega sanesumi. Šādās vietās jāuzmanās ar apdzīšanas vai pārkārtošanās manevra izpildi, jo brīdī kad auto vienas puses riteņi šo sanesumu šķērso, arī riteņu protektoru saķere ar brauktuvi izmainās un, ja vadītājs nav sevišķi uzmanīgs, var sākties auto sānslīde.

Līkumos jābrauc ar neizspiestu sajūga pedāli, nedrīkst līkumā palielināt braukšanas ātrumu, jo ir liela varbūtība, ka centrbēdzes spēka ietekmē auto kļūst nevaldāms un var izslīdēt no līkuma, piemēram, grāvī. Jāatceras, ka arī tilti, ceļu pārvadi un meža ceļi var būt ļoti bīstami, jo uz brauktuves šādās vietās veidojas ledus kārtiņa. Braucot sniegputenī, redzamība ir stipri apgrūtināta un var nepamanīt gājēju, kurš šķērso brauktuvi vai iet pa ceļa malu. Spēcīga puteņa laikā, daudzi vadītāj sliktās redzamības dēļ apstājas brauktuves malā, neieslēdzot avārijas gaismas signalizāciju. Šādi stāvošs auto ir ļoti bīstams, jo citi autovadītāji to var vienkārši nepamanīt vai pamanīt par vēlu. Ja uz ceļa ir atkala, brauktuve kļūst sevišķi slidena un nereti ceļu posmos , kur atļautais braukšanas ātrums ir 90 km/h, nākas braukt ar 20-30 km/h ātrumu, jo auto vienkārši slīd nost no brauktuves.

Daudzi autovadītāji uzskata, ka, ja viņu auto ir aprīkots ar labām ziemas riepām, ir uzstādītas tādas aktīvās drošības sistēmas kā ABS, ESP vai citas stabilitātes kontroles sistēmas, tad sānslīde nav iespējama. Diemžēl šāds priekšstats ir maldīgs. Ja slidenos ceļa apstākļos braukšanas ātrums ir izvēlēts nepareizi, līkumos tiek iebraukts pārāk ātri, vai bremzēšana tiek sākta ar novēlošanos, no nelaimes nepaglābs nekādas drošības sistēmas.

Lai pirmā ziema nesagādātu nepatīkamus pārsteigumus, ir izveidoti drošas braukšanas apmācību kursi pēc kuru pabeigšanas autovadītājs ziemā uz ceļa jutīsies daudz pārliecinātāks. Daudzi no maniem bijušajiem kursantiem, sākoties pirmajiem saliem, atgriežas, lai iemācītos braukt arī ziemā. Visiem iemācu kā uz slidena ceļa savaldīt auto, pašiem izraisīt un novērst sānslīdi, kā arī citas praktiskas lietas. Teorijā var neskaitāmas reizes skaidrot, kā rīkoties ja sākusies sānslīde, taču ja tas nav pamēģināts praksē – liela labuma no šīm teorētiskajām zināšanām nebūs!