Blogs
Ne jau ātrums nogalina, bet strauja apstāšanās…
0

Ne jau ātrums nogalina, bet strauja apstāšanās…

Gribētos nedaudz parunāt par nebūšanām uz Latvijas ceļiem. Situācija diemžēl ir ļoti satraucoša. Šogad novembra mēnesī vien ceļu satiksmes negadijumos bojā gājuši vairāk kā divdesmit cilvēki. Ātrums un pārgalvīga braukšana, kā arī auto vadīšana alkohola reibumā, ir galvenie iemesli ceļu satiksmes negadijumiem un to traģiskajām sekām. Policijas statistika liecina, ka šā gada desmit mēnešos ir fiksēti gandrīz 78 000 braukšanas ātruma pārkāpumu, kas ir par 45% vairāk nekā pagājušā gada desmit mēnešos. Kā redzam, šī statistika nav iepriecinoša un skumji ir tas, ka nereti šī skriešana un steiga, beidzas ar letālām sekām. Arī valdība šai problēmai sāk pievērst pastiprinātu uzmanību, taču šaubos, vai ar sodu palielināšana par desmit latiem, kā to plānots darīt, braukšanas ātruma pārsniegšanas problēma tiks atrisināta. Domāju, ka ir nepieciešamas daudz radikālākas metodes.

Paskatīsimies kā ar šo problēmu ir tikuši galā mūsu kaimiņi. Kāpēc Igaunijā un Lietuvā auto vadītāji stingri ievēro braukšanas ātrumu? Atbilde ir ļoti vienkārša. Abās kaimiņvalstīs jau sen uz ceļiem darbojas fotoradari atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju fiksācijai. Tas vien jau disciplinē vadītājus, jo pirms ātruma pārsniegšanas katrs padomās, vai ir vērts to darīt. Arī sodu sistēma kaimiņrepublikās ir daudz bargāka. Ja pie mums par atļautā ātruma pārsniegšanu līdz 20 km/h sods būs no 5 līdz 10 ls, tad Igaunijā par šādu pārkāpumu nāksies šķirties no 80 latiem. Ja ātrums ir pārsniegts līdz 30 km/h, pie mums būs jāsamaksa naudas sods 30-40 latu apmērā. Igaunijā par šādu pārkāpumu sods būs ap 250 latiem un uz pusgadu tiks atņemta vadītāja apliecība. Arī visās pārējās Eiropas savienības un Skandināvijas valstīs naudas sodi, par atļautā braukšanas atruma pārsniegšanu, ir daudz bargāki kā pie mums. Piemēram Beļģijā par ātruma pārsniegšanu līdz 20 km/h, piešķir 150 euro naudas sodu, Somijā 100 euro, Spānijā un Norvēģijā līdz 300 euro,Nīderlandē 180 euro, un ja nevar nekavējoties nomaksāt sodu, tiek konfiscēts auto un atņemta vadītāja apliecība līdz brīdim, kad sods tiks nomaksāts. Mēdz teikt, ka soda barguma palielināšana nedod rezultātu. Es atļaušos tam nepiekrist. Ja autovadītāji apzināsies, ka par katru pārsniegto kilometru virs atļautā, būs jāšķiras no 10 euro, reti kurš vairs pārkāps braukšanas ātrumu. Un nebūs vairs arī tādu situāciju, kad kursants nezin kā iekļauties satiksmē ar atļautajiem 50km/h, jo visi brauc garām ar ātrumu 80 km/h.

Vadītājiem vajadzētu atcerēties, ka katri, apdzīvotā vietā, pārsniegtie 5 kilometri virs atļautā ātruma, divas reizes palielina iespēju piedzīvot nelaimes gadījumu. Katram no mums vajadzētu pārdomāt savu braukšanas stilu. Taču tā kā klauvēties pie vadītāju sirdsapziņas un godaprāta ir bezjēdzīgi, ir jāmaina likumdošana. Sodi par pārkāpumiem ir jāpalielina nevis formāli, bet tiešam tādā apmērā, lai šoferīšiem būtu par ko padomāt. Arī ar fotoradaru ieviešanu nevajadzētu vilkt garumā lai kā mums tie nepatīk. Tikai nedrīkstētu atkārtot tās pašas kļūdas,kas bija pieļautas pagājušajā radaru sāgā, kad tos apkalpoja privāta kompānija, kurai maz rūpēja satiksmes drošība un fotoradari bija tikai labs peļņas gūšanas avots.

Ja mēs tiešām gribam, lai ceļu satiksmes negadijumos cietušo skaits samazinās, un nebūtu vairs jāsaķer galva skatoties melnās statistikas datus, pirmām kārtām ir jānovērš tendence pārkāpt braukšanas ātrumu. Tad arī braukšanas kultūra uz ceļiem pieaugs un ieguvēji no tā būsim mēs visi.

02.12.2013
  1. Send
 

Esi pirmais un izsaki savu viedokli par rakstu!

Nedaudz par mani

Mans vārds ir Normunds Kolāts un par B kategorijas praktiskās braukšanas apmācības instruktoru strādāju kopš 2007. gada (apliecības Nr. 003114). Apmācību veicu gan krievu, gan latviešu valodās. Savs darbs ļoti patīk un to veicu ar pilnu atdevi, jo apzinos, ka tieši no mana darba rezultātiem būs atkarīgs tas, cik droši un pārliecinoši jaunais automobiļa vadītājs jutīsies satiksmē, vai neapdraudēs sevi un citus satiksmes dalībniekus.
  • Apmācu jebkuras autoskolas audzēkņus, kā arī tos, kuriem, dažādu iemeslu dēļ, autovadītāja tiesības ir anulētas, vai arī vadītāja apliecība ir iegūta, taču braukšanas iemaņas ir zudušas.
  • Apmācu kursantus, kuriem instruktors ir, bet, kuri vēlas izbraukt ar citu instruktoru, izmēģināt citu automašīnu vai, sava instruktora aizņemtības dēļ, nevar izbraukt tik daudz, cik viņi to vēlētos.
  • Veicu pārbaudes braucienus pirms valsts eksāmena, ja kursants uzskata, ka viņš brauc pietiekoši labi, taču instruktors, kādu iemeslu dēļ, viņu uz eksāmenu vēl nelaiž.
Katram kursantam cenšos atrast individuālu apmācības pieeju. Ja apmācāmā persona vēlas iegūt b kategorijas vadītāja apliecību pēc iespējas īsākā laika periodā – nodarbības tiek organizētas biežāk. Ja kursants, personīgu iemeslu dēļ (darbs, mācības), nevar tikt uz nodarbībām no rīta vai pa dienu, braukšanas apmācību iespējams organizēt arī vēlu vakarā, kā arī brīvdienās un svētku dienās. Ja redzu, ka, tuvojoties valsts eksāmenam, kursants sāk pārmērīgi uztraukties, organizēju braukšanu tieši pirms eksāmena, lai kursants atgūtu ticību saviem spēkiem, nomierinātos un psiholoģiski būtu gatavs eksāmenam. Par braukšanas apmācības kvalitāti varēsiet spriest jau pēc pirmās nodarbības. Mācību automašīnu vienmēr uzturu labā tehniskā stāvoklī, sekoju, lai salonā būtu tīrība un braukšanas apmācība būtu maksimāli patīkama. Pēc dabas esmu mierīgs, nosvērts, ar labu humora izjūtu. Cenšos nekad nepacelt balsi uz kursantu jo, ja tas ir jādara, tad tas nozīmē tikai to, ka pats kaut ko neesmu viņam iemācījis. Lielu prieku sagādā katrs kursants, kurš mana darba rezultātā, iegūst ilgi gaidīto vadītāja apliecību. Brīvajā laikā lasu grāmatas, spēlēju ģitāru, nodarbojos ar zemūdens medībām un atpūšos pie dabas.